Saeima pieņēmusi apjomīgus likumu grozījumus, modernizējot rīcībspējas institūtu

Biedrība „Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „ZELDA”” atzinīgi novērtē Latvijas Republikas Saeimas pieņemtos grozījumus Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā. Ar šiem grozījumiem tiek mainīta kārtība kādā personai var ierobežot rīcībspēju.

Līdz 2012. gada 1. janvārim likums paredzēja, ka personai, kurai trūkst lielākās daļas vai visu garīgo spēju, var pilnībā ierobežot rīcībspēju.[1] Tas nozīmēja, ka persona nevar pati pieņemt lēmumus par savā dzīvē svarīgiem jautājumiem, piemēram, kur dzīvot un ar ko dzīvot kopā, vai dibināt ģimeni, vai audzināt bērnus utt. Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem, kas stāsies spēkā 2013. gada 1. janvārī, tiesa vairs nevarēs ierobežot personas personiskās nemantiskās tiesības un tiesības pārstāvēt sevi iestādēs un tiesās. Savukārt attiecībā uz mantiskiem jautājumiem pastāvēs trīs dažādi risinājumi:

  1. Jebkura persona, jebkurā savas dzīves posmā varēs izsniegt nākotnes pilnvarojumu, paredzot, ka konkrēta persona vai personu grupa varēs nākotnē pieņemt lēmumu par pilnvaras izdevējam svarīgiem jautājumiem, ja pats pilnvaras devējs nespēs rīkoties vai paust savu gribu veselības traucējumu (tajā skaitā arī garīgu traucējumu) dēļ. Šie grozījumi stāsies spēkā 2013. gada 1. jūnijā.
  2. Personai neierobežos rīcībspēju, bet iecels pagaidu aizgādni uz termiņu, kas nav ilgāks par diviem gadiem. Šādu risinājumu varēs piemērot, ja personai ir tāds veselības stāvoklis, ka tā nespēj komunicēt un paust savu gribu, bet ir nepieciešams nodrošināt viņa interešu un tiesību aizsardzību. Šāds risinājums būs iespējams, ja:
    1. tas steidzami nepieciešams personas interesēs;
    2. traucējumi ir pārejoši;
    3. persona ar savu aktīvo darbību nespēj radīt sev kaitējumu.
  3. Personai varēs ierobežot rīcībspēju daļēji un iecelt aizgādni. Rīcībspēju varēs ierobežot tikai noteiktās jomās, piemēram, par finanšu jautājumiem un tiesībām pārvaldīt savu mantu. Pilnas rīcībspējas ierobežošana vairs nebūs iespējama.
    1. Ieceļot aizgādni tiesai būs pienākums sākotnēji noteikt, kādās jomās aizgādnis un aizgādnībā esošā persona rīkojas kopā un tikai pēc tam, kādās jomās aizgādnis būs tiesīgs rīkoties atsevišķi.
    2. Pati persona varēs lūgt pārskatīt savu rīcībspēju.
    3. Likums uzliek par pienākumu rīcībspējas ierobežojumu periodiski pārskatīt.

Kaut arī izdarītie grozījumi pilnībā neatbilst ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, jo likumā nav ietvertas pilnvērtīgas alternatīvas rīcībspējas ierobežošanai, kā piemēram, atbalstītās lemtspējas mehānisms, tomēr tie noteikti uzlabos personu ar garīgiem traucējumiem cilvēktiesību aizsardzību. Tādējādi valsts pauž uzskatu, ka ikvienam cilvēkam ir cilvēktiesības un viņu nevar diskriminēt veselības stāvokļa dēļ.


[1] Saskaņā ar Satversmes tiesas 2010. gada 28. decembra spriedumu lietā nr. 2010-38-01 „Par Civillikuma 358. panta un 364. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam” līdzšinējais rīcībspējas regulējums tika atzīts par spēkā neesošu no 2012. gada 1. janvāra. Savukārt no 2012. gada 13. februāra spēkā stājās grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”, kas noteica pagaidu noregulējumu aizgādņa iecelšanai un rīcībspējas atjaunošanai līdz brīdim, kad tiks pieņemti grozījumi rīcībspējas institūtā Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā.

 

 

Publicēts: 30-11-2012

© 2012 Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „ZELDA”


Komentāri slēgti.