Noslēdzies projekts COVID-19 radīto seku mazināšanai

2021. gada 31. augustā noslēdzās Resursu centra ZELDA īstenotais projekts “Atbalsta nodrošināšana personām ar garīga rakstura traucējumiem COVID-19 pandēmijas laikā”. Projekts tika īstenots Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Atbalsts NVO Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai” ietvaros.

Projekta ietvaros atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums tika sniegts 41 pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem. Pakalpojuma sniegšana tika nodrošināta 7 pašvaldībās: Liepājas pilsēta, Bauskas novads, Cēsu novads, Gulbenes novads, Balvu novads, Tukuma novads, Talsu novads.

Atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums tika sniegts sekojošās jomās:

(1) Tiesību un interešu aizstāvības joma – atbalsts sniegts, risinot jautājumus par bērnu aizbildnību, sadarbību ar policiju, kā arī uzsāktas tiesvedības ietvaros (persona atzīta par īpaši aizsargājamu cietušo);

(2) Finanšu joma - atbalsts sniegts galvenokārt budžeta plānošanā un lielāku pirkumu veikšanā, kā arī komunikācijā ar bankām, kredītiestādēm, parādu piedzinējiem;

(3) Ikdienas dzīves joma – atbalsts sniegts, risinot jautājumus kas saistīti ar nodarbinātību, izglītību, ikdienas sadzīves un pašaprūpes prasmju pilnveidošanu, kā arī digitālo prasmju apguvi un e-pakalpojumu izmantošanu;

(4) Veselības aprūpes joma - viens no būtiskākajiem jautājumiem, visā pakalpojuma sniegšanas laikā, bija informācijas apkopošana un skaidrošana saistībā ar COVID-19. Atbalsta sniegšanas laikā vairākas atbalstāmās personas pieņēmušas informētus lēmumus par vakcinācijas veikšanu. Tāpat atbalsts sniegts komunikācijā ar veselības aprūpes speciālistiem un nepieciešamo pierakstu veikšanā;

(5) Sociālās aprūpes joma - atsevišķos gadījumos bijis nepieciešamas atbalsts saziņā ar sociālo dienestu, kā arī pārtikas un higiēnas paku saņemšanā;

(6) Atbalsta loka veidošanas joma - ņemot vērā COVID-19 radītos ierobežojumus, kas liedza apmeklēt dažāda veida pakalpojumus un pasākumus, atbalstāmajām personām ļoti svarīgs bija sociālizācijas un jēgpilnas brīvā laika pavadīšanas jautājums. Atbalsta personas bieži vien bija vienīgie cilvēki, ar kuriem atbalstāmās personas uzturēja regulāru kontaktu un komunikāciju. Tāpēc daudz tika darīts, lai atbalstāmajām personām mazinātu vientulības un izolētības sajūtu. Regulārs atbalsts sniegts attiecību uzturēšanā, uzlabošanā un izveidošanā ar ģimenes locekļiem, tuviniekiem, kaimiņiem un citiem cilvēkiem.

Projekta noslēgumā atbalstāmās personas aizpildīja “Atbalstāmās personas vērtējumu par pakalpojumu”, kura ietvaros tika novērtēti gan pakalpojuma saņemšanas posmi, gan sniegti ieteikumi pakalpojuma sniedzējam.  Būtiski, ka lielākā daļa atbalstāmo personu  izteikušas vēlmi turpināt saņemt pakalpojumu. Tas apliecina ne tikai Atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma nozīmi citu sabiedrībā balstītu pakalpojumu vidū, kas tiek sniegti personām ar garīga rakstura traucējumiem, bet arī būtisko pozitīvo ietekmi uz atbalstāmo personu ikdienu un psihoemocionālo stāvokli, palīdzot rast pārliecību par savām spējām un iedrošinot vērsties pēc nepieciešamā atbalsta.

Atbalstāmo personu novērtējums par pakalpojumu:

• “Šāds pakalpojums ir vajadzīgs daudziem, lai saņemtu iedrošinājumu piepildīt sapņus un vēlmes. Ir vieglāk dzīvot, ja ir atbalsta persona, nav bezcerība un nomāktība.”

• “Tagad, kad projekts beidzas, tad sāku saprast, kas tas pakalpojums bija ļoti noderīgs. Ikdienā tas tā nelikās, zināju, ka atbalsta persona piezvanīs, atbrauks. Neaizdomājos par to, ka viņa var arī nebūt. Dikti ātri pieradu pie tā, ka viņa ir un palīdz kaut ko izdomāt vai izdarīt. Gribētos turpināt pakalpojumu, un paredzēt biežāku braukšanu. Jau tagad zinu, ka pietrūks pakalpojums un ir situācijas, kad tā atbalsta persona ir bijusi ļoti noderīga, jo nav bijis neviens cits cilvēks, kas varētu palīdzēt vai kam varētu vai gribētu turpmāk prasīt palīdzēt.”

• “Gribam turpināt saņemt pakalpojumu, nav sajūtas gan, ka sociālais dienests atbalstīs, bet mēģināsim interesēties. Gribētos, lai vairāk domā par tādiem cilvēkiem kā K. Atbalsta persona priekš K. bija noderīga, jo K. nepieciešams sarunāties, darboties un pavadīt laiku kopā arī ar citiem cilvēkiem, nevis tikai vecākiem, bet nav tādas iespējas K. nekur citur kā tikai ar atbalsta personu. Ir redzamas arī pārmaiņas kopš laika, kad atbalsta persona sāka braukt pie K. – K. ir kļuvusi ieinteresētāka darīt jaunas lietas, ar lielāku aizrautību mācās kaut ko jaunu, agrāk bija grūti uzsākt kaut ko jau neizmēģinātu, tagad jau ir apradusi. K. tikšanās ar atbalsta personu ir jau iegājies kā ritms, viņa zināja, ka būs tikšanās, būs kaut kas jauns, viņa varēs parunāties, uzzināt kaut ko jaunu. Tagad nezinu kā būs, kad tas viss atkal nebūs.”

• “Gribētos turpināt saņemt pakalpojumu un lai atbalsta persona varētu braukt biežāk. Ir lietas, kur būtu vajadzīga palīdzība un atbalsts arī turpmāk. Nevar jau visas lietas, kuras uzliktas uz papīra ielikt termiņā un izdarīt tajā noteiktajā laikā. Ir lietas, kuras prasa vairāk laika, lai izdarītu, un ir tādas lietas un mērķi, kuri līdz galam nekad nav sasniedzami, bet var vienmēr iet uz to, bet, ja nav palīdzības, tad nemaz nevar neko iesākt.”

• “Vēlos vēl saņemt atbalsta personas pakalpojumu. Pakalpojums mums bija ļoti noderīgs un vajadzīgs. Ne visi cilvēki ar garīgo invaliditāti paši iet ārā un meklē iespējas kur iesaistīties, tāpēc vajag tādus projektus un pakalpojumus, kad kāds viņus iesaista un atbalsta normālākas dzīves dzīvošanā.”

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.